Vairumtirdzniecības veikals: tas ir tas, ar ko jums jārēķinās reklāmā
Gandrīz vienmēr tiek ziņots par veikalu krājumiem. Savā praktiskajā padomā mēs izskaidrosim tā sekas.
Tas notiek pēc sūdzības par veikalu krāpniecību
Veikalu krāpšana pati par sevi nav juridisks jēdziens. Mēs to izmantojam ikdienas dzīvē, lai aprakstītu zādzības lielveikalos, narkotiku veikalos un līdzīgos veikalos. Zādzība ir noziedzīgs nodarījums, kas ir reglamentēts Kriminālkodeksa 242. pantā.
- Kriminālkodeksa 242.panta 1.daļa skan: Ikviens, kurš no citas personas atņem kustamo personu ar nolūku nelikumīgi nodot priekšmetu sev vai trešai personai, tiks sodīts ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai naudas sodu .
- Tas nozīmē, ka vainīgajam jāziņo ar naudas sodu vai pat ar brīvības atņemšanu, ja tiek ziņots par zādzību.
- Zādzības gadījumā pietiek ar pieķeršanos mēģinot. Ja vainīgais kaut ko iesprauž no plaukta kabatā un tiek pieķerts, tiek ziņots arī par zādzību.
- Ja zādzība ir komunāla, piemēram, diviem vai trim vainīgajiem, arī citi tiek ziņoti par līdzdalībniekiem.
- Vairumā gadījumu tiesnesis, īpaši attiecībā uz pirmajiem likumpārkāpējiem, uzliek tikai naudas sodu. Ikvienam, kurš kļūst pamanāms kā atkārtots likumpārkāpējs, ir jāsaskaras ar cietumu.
- Neizbēgams cietumsods seko arī sevišķi smagas zādzības faktam, kā noteikts StGB 243. paragrāfā. Ja vainīgais ielaužas veikalā, lai kaut ko nozagtu, vai komerciāli izdara pārkāpumu, tas tā ir.
Ko darīt reklāmā
Daudzi nozvejotie vainīgie runā ar policiju, tiklīdz viņi ierodas aktā. Panikā un neziņā daudzi no skartajiem iesaistās nekārtībās vairāk, nekā nepieciešams.
- Tāpēc ir laba ideja nolīgt advokātu un izteikt paziņojumus par noziegumu tikai pēc konsultēšanās ar advokātu.
- Tomēr likumpārkāpējs var brīvi iztikt arī bez advokāta. Šajā gadījumā ir jāizvairās no neuzmanīgiem izteikumiem.
